Populārākie iemesli, kāpēc cilvēki nekrāj naudu

Mūsdienās ievērojami mazākā daļa cilvēku veido uzkrājumus. Pārējie dzīvo no algas līdz algai vai pat ņemt kredītus, kas ir ļoti riskanti. Uzkrājumi ir pat ļoti nepieciešami, bet diemžēl cilvēki vai nu to neapzinās, vai meklē dažādus iemeslus, kāpēc uzkrājumu veidošana viņu gadījumā nav iespējama. Tieši tāpēc arī tik daudziem cilvēkiem ir katastrofāla finansiālā situācija. Tieši tāpēc mēs centīsimies pierādīt, ka neviens no populārākajiem iemesliem uzkrājumu neveidošanai nav gana spēcīgs arguments.

Uzkrājumi nav nepieciešami, ja ir pieejami kredīti

Daudzi neveido uzkrājumus tieši tāpēc, ka paļaujas uz kredītiem. Viņi dzīvo no algas līdz algai, bet, ja rodas kādas finansiālas problēmas un ir steidzami nepieciešams papildus finansējums, ņem kredītus. No vienas puses, to var saprast, jo šādā veidā iespējams nodrošināt augstāku dzīves kvalitāti – cilvēkam ir vairāk nauda, ko tērēt, jo nekas netiek atlikts nebaltām dienām. Tomēr, šī noteikti nav pārāk prātīga stratēģija. Pirmkārt, par kredītiem ir jāmaksā procenti un kredītu ņemšana izmaksā dārgāk, nekā uzkrājumu veidošana. Otrkārt, kredīti ir ļoti riskanti un var sabojāt finansiālo situāciju vēl vairāk, ja netiek laikus atdoti. Treškārt, uz kredītiem nevar pilnībā paļauties, jo tie var arī netikt piešķirti.

Nepietiek līdzekļu uzkrājumu veidošanai

Viena no vispopulārākajām atrunām ir tā, ka uzkrājumu veidošanai vienkārši nepietiek līdzekļu. Ļoti daudz cilvēku uzskata, ka viņiem vienkārši nav gana lielu ienākumu, lai varētu atļautie kaut ko iekrāt, taču tā reti kad ir patiesība. Jā, reizēm cilvēkiem tiešām knapi pietiek naudas ēdienam, nya lån un īrei, taču arī tad vajadzētu meklēt risinājumus un domāt par to, kā vairāk nopelnīt. Tomēr lielākajā daļā gadījumu pie vainas ir nevis ienākumu trūkums, bet gan neprasme rīkoties ar naudu. Nauda vienkārši aizplūst tur, kur nevajag un tiek izšķērdēta. Lai to novērstu, ir jāveido budžeta plāns un jāsaprot, kam un cik vajadzētu tērēt.

Naudas krāšana neizdodas

Tad vēl ir liela cilvēku daļa, kas labi apzinās, ka uzkrājumi ir nepieciešami un ka viņi varētu atrast naudu to izveidei, taču viņiem pietūkst gribasspēka taupīt. Bieži vien šādi cilvēki vairākas reizes uzsāk taupīšanu, taču tas vienmēr cieš neveiksmi un beigās visam tiek atmests ar roku. Šajā gadījumā vienkārši vajadzētu censties izmantot atšķirīgas naudas taupīšanas metodes un saprast, kas strādā tieši jūsu gadījumā. Ja trūkts gribasspēka, iespējams, ir jāmēģina fiziski ierobežot pieeju savi naudai, lai ikdienā nepārtērētos. Piemēram, varat brīvos līdzekļus noguldīt krājkontā un veikt maksājumus tikai ar skaidru naudu.

Naudas krāšanu var atlikt, kamēr pieaugs ienākumi

Ļoti daudzi arī naudas krāšanu atliek. Viņi sev ik kā apsola, ka naudu nākotnē krās, jo zina, cik tas ir svarīgi, taču pagaidām atrunājas ar pārāk maziem ienākumiem un citām prioritātēm. Ir labi, ka vismaz ir apziņa par to, ka iekrājumi ir vajadzīgi, taču mūžīgā atlikšana pie nekā laba nenovedīs. Tā ir atrunāšanās un sevis pārliecināšana par to, ka viss tiek darīts pareizi. Naudu ir jākrāj jau no pirmās algas dienas – lån trots skulder. To var darīt pakāpeniski un sākumā pietiks ar iekrātiem desmit vai divdesmit eiro mēnesī, ja tiešām nekas vairāk pāri nepaliek, bet ir jāpieradina sevi pie krāšanas nevis jādomā atrunas.