Naudu labāk krāt vai tērēt?

Tad, kad cilvēkam uzrodas nauda, rodas arī loģisks jautājums – ko ar šo naudu darīt. Protams, vispirms ir jāsamaksā visi rēķini, kā arī jānopērk viss nepieciešamais. Taču pēc tam jau vienmēr paliek kaut kas pāri. Nu gandrīz vienmēr. Citiem paliek pāri vairāk, citiem mazāk. Un tad ir tas jautājums – ko ar šo naudu iesākt. Ja paliek pāri vien pāris eiro, tad nekāda iespēju dažādība gan nebūs, taču, ja ir vairāk, tad jau var sākt kaut ko plānot. Var šo naudu vienkārši iztērēt – nopirkt sev kaut ko jaunu, ko tādu, ko sen esi gribējis vai ko pēkšņi sakārojās (kaffekvarn test). Kāpēc gan ne? Ja ir iespējas, tad to var darīt – šādā veidā var sevi palutināt vai iepriecināt un padarīt savu dienu vai pat mēnesi daudz labāku un gaišāku. Vēl, protams, šo lieko naudu var krāt. Var ielikt gan reālā krājkasē, gan ielikt krājkontā, gan arī vienkārši atstāt turpat savā kontā un netērēt. Un šie krāšanas mērķi var būt dažādi – var krāt gan kādai konkrētai vajadzībai vai arī var vienkārši atlikt naudu un krāt nākotnei. Protams, jaunībā jau nevienam tā īsti negribas domāt par vecumdienām un par pensiju, taču par to ir vērts padomāt. Tā kā visiem zināms, ka pensijas nekādas lielās nav, tad var izmantot visas iespējas, lai veidotu personīgos uzkrājumus, un nākotnē nebūtu jāizdzīvo tikai ar pensiju. Šāda veida uzkrājumu veidošana ir laba lieta, taču cik daudz naudas tam atvēlēt? Jo būtībā jau var arī šo lieko naudu sadalīt vairākām lietām. Daļu naudas var likt krājkontā, bet daļu iztērēt. Var arī vienu mēnesi naudu skaitīt krājkontā, bet citu mēnesi tērēt. Vai arī pēc vajadzības un kā nu sanāk. Šāds jauktais variants pat ir vislabākais, jo nav pārāk labi visu tikai tērēt un neko nekrāt vai arī pretēji – tikai krāt un neko netērēt. Lai arī tas šķiet sekli un smieklīgi, bet nopērkot sev kaut ko tādu, ko vēlamies vai arī palutinot sevi, var radīt labsajūtu vai pat laimes sajūtu. Un ik pa laikam to vajag darīt, lai nejustos slikti, nelaimīgi vai depresīvi. Bieži vien taču filmās rāda, ka ja sievietei ir slikts noskaņojums vai pārdzīvojumi attiecību dēļ, tad vajag iet uz lielveikalu un nopirkt sev, piemēram, jaunu kurpju pāri – tas liks justies labāk. Vai arī aiziet pie friziera un iegūt jaunu matu sakārtojumu (bästa wifi repeater). Dzīvē patiešām ir mirkļi, kad kaut kas tāds ir nepieciešams, tāpēc nevajag sev to liegt tāpēc, ka nevar tērēties un visa nauda ir jākrāj. Nekad nevar zināt kā dzīve iegrozīsies un varbūt tā iekrātā nauda nemaz nesagaidīs savu pielietojumu, jo neviens nevar paredzēt cik ilgi dzīvos. Ja šobrīd domā tikai strādāt un iekrāt naudu, lai nākotnē varētu baudīt dzīvi, tad labāk padomā vēlreiz – varbūt nemaz to nākotni nesagaidīsi un tā arī būsi visu dzīvi tikai krājis, nevis izbaudījis dzīvi. Taču nevajag arī dzīvot tā, it kā katra diena būtu pēdējā, un par nākotni nedomāt nekad. Kaut kādi iekrājumi tomēr ir jāveido, jo – ja nu tomēr nodzīvo ilgi? Tad nožēlosi, ka neesi neko daudz iekrājis. Tāpēc jau ir tāds teiciens, ka tas zelta vidusceļš ir tas labākais variants.